grēks
grēks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grēks | grēki |
| Ģen. | grēka | grēku |
| Dat. | grēkam | grēkiem |
| Akuz. | grēku | grēkus |
| Lok. | grēkā | grēkos |
1.joma: reliģija Reliģisko normu un tikumisko priekšrakstu pārkāpums domās, vārdos un darbos.
Stabili vārdu savienojumiAtlaist grēkus. Grēkā krišana. Grēku izpirkšana.
- Atlaist grēkus vārdkoptermins; joma: reliģija — piedot grēkus
- Grēkā krišana vārdkoptermins — mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam
- Grēku izpirkšana kolokācija — reliģisks rituāls, kurā ticīgais atjauno vai nostiprina saites ar dievību
- Grēku krekls vēsturisks, vārdkoptermins — garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam
- Grēku piedošana kolokācija; joma: reliģija — reliģisks rituāls kristietībā, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem cilvēkam, kas nožēlo un lūdz piedošanu
- Iedzimtais grēks — kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks
- Nāves (arī nāvīgs) grēks — ļoti liels grēks
- Sūdzēt grēkus kolokācija; joma: reliģija — izstāstīt un nožēlot savus grēkus
Stabili vārdu savienojumiBlondais grēks. Grēka āzis. Grēka gabals. Grēku plūdi. Ievest kārdināšanā (arī grēkā).
- Blondais grēks sarunvaloda, frazēma — izaicinoša, kairinoša blondīne
- Grēka āzis humoristiska ekspresīvā nokrāsa, idioma — vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu
- Grēka gabals sarunvaloda, idioma — cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta
- Grēku plūdi idioma — ļoti lieli plūdi; ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja
- Ievest kārdināšanā (arī grēkā) sarunvaloda, frazēma — pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu
- Izpirkt grēkus sarunvaloda, idioma — darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos)
- Krist grēkā novecojis — 1. novecojis Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām; grēkot (1)2. sarunvaloda Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2)
Avoti: LLVV, MrJ, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- [..] Mans rakstnieka vārds tajā laikā bija nokļuvis lielu grēku sarakstos.
- Pulksten 11.30 māsām bija jādomā par savām kļūdām un izdarītiem grēkiem.
- Kā noteikt, vai kūlas dedzināšana ir uguns vai cilvēka grēks?
- Tos veikušas politieslodzītās, grēkā kritušas mūķenes un karavīru piesmietas sievietes.
- Grēks par mani rakstīt tā, jo man nepiemīt šīs īpašības.