grēkot
grēkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grēkoju | grēkojam | grēkoju | grēkojām | grēkošu | grēkosim |
| 2. pers. | grēko | grēkojat | grēkoji | grēkojāt | grēkosi | grēkosiet, grēkosit |
| 3. pers. | grēko | grēkoja | grēkos | |||
Pavēles izteiksme: grēko (vsk. 2. pers.), grēkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grēkojot (tag.), grēkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grēkotu
Vajadzības izteiksme: jāgrēko
1.joma: reliģija Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
2.sarunvaloda Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēks, kas žēlojas par vientulību, nereti grēko pret patiesību.
- Jāpiebilst, ka bieži sievietes grēko arī ar nepareizu sejas kontūrēšanu.
- Tas nenozīmē, ka vispār negrēkoju un kādreiz neizdaru ko kļūmīgu.
- Dzīvoju strauji un grēkoju ar laiku, ko vajadzētu veltīt sev.
- — Nav noslēpums, ka mediķi nereti grēko pret savu veselību.