gluhars
gluhars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gluhars | gluhari |
| Ģen. | gluhara | gluharu |
| Dat. | gluharam | gluhariem |
| Akuz. | gluharu | gluharus |
| Lok. | gluharā | gluharos |
1.Piedzērušo aplaupītājs.
2.Neatklāts noziegums.
Avoti: KZ
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka tik vienkāršāk, ka tik neņemt gluharus.