gardienis
gardienis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gardienis | gardieņi |
| Ģen. | gardieņa | gardieņu |
| Dat. | gardienim | gardieņiem |
| Akuz. | gardieni | gardieņus |
| Lok. | gardienī | gardieņos |
gardiene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gardiene | gardienes |
| Ģen. | gardienes | gardieņu |
| Dat. | gardienei | gardienēm |
| Akuz. | gardieni | gardienes |
| Lok. | gardienē | gardienēs |
Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
Avoti: LLVV