gardi
gardi apstākļa vārds
1.Tā (pagatavot ēdienu), ka tam ir patīkama garša; tā, ka labi garšo.
PiemēriViņš gan atzīst, ka viņa divi tēvoči ir pavāri un gatavo gardi.
- Viņš gan atzīst, ka viņa divi tēvoči ir pavāri un gatavo gardi.
- Kapteinis Andrejs Pustovits, spriežot pēc visa, bija sātīgi un gardi papusdienojis.
- Sēnes pievieno apceptajai gaļai, pielej krējumu, pieber garšvielas un dažas minūtes pasautē, līdz viss gardi savārījies un mērce ir pietiekami bieza.
1.1.Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri. [LLVV ]
PiemēriGardi notiesāts šķīvis ar makaroniem vienā mirklī uzdzīs lauvām vēlmi atgulties diendusā, stāsta Breuss.
- Gardi notiesāts šķīvis ar makaroniem vienā mirklī uzdzīs lauvām vēlmi atgulties diendusā, stāsta Breuss.
- Ēst tikai salātlapas ar sautētu gaļu ir grūtāk, ja blakus pie galdiņa sēž draugs, kas gardi tiesā nost kārtīgu karbonādi ar frī kartupeļiem un majonēzes mērcīti.
1.2.Tā, ka (smarža) izraisa patīkamu garšas sajūtu.
PiemēriPupiņu zupa tik gardi smaržo, ka siekalas vai skrien pa muti laukā.
- Pupiņu zupa tik gardi smaržo, ka siekalas vai skrien pa muti laukā.
- Katru dienu viņš mani iesmērēja ar gardi smaržojošu eļļu, un brūces dzija, tik stipri vairs nesāpēja kā agrāk.
- Bet šokolāde ir silta, gardi smaržo un rada visapkārt vienreizēju atmosfēru.
2.Tā, ka izpaužas patika, bauda (parasti par smiekliem).
PiemēriUn, kad draudzenes apsēdās, viņa jau atkal jokoja, un visiem bija gardi jāsmejas.
- Un, kad draudzenes apsēdās, viņa jau atkal jokoja, un visiem bija gardi jāsmejas.
- Bārdainis atkal ņēmās varen gardi krākt, izklausījās, ka šis strēbtu zupu.
- Visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais.
- Tur bija tikai Kaķis, kas gardi aplaizījās.
- Tagad viņa vairs nedusmojās, bet gardi uzjautrinājās.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit