gļēvums
gļēvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gļēvums | gļēvumi |
| Ģen. | gļēvuma | gļēvumu |
| Dat. | gļēvumam | gļēvumiem |
| Akuz. | gļēvumu | gļēvumus |
| Lok. | gļēvumā | gļēvumos |
glēvums apvidvārds; lieto: reti[ME ]
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai mūs nenomāc mūsu gļēvums, slinkums, nevīžība un neizdarība?
- Valstsvīru neuzņēmība un gļēvums lielā mērā toreiz noteica traģisko Latvijas likteni.
- Stiprumu vai vājumu, pašaizliedzību vai gļēvumu, cildenumu vai zemiskumu?
- Drosmi atmiekšķēja gļēvums, atjautību — apjukums, cēlumu — sīkmanība.
- Dusmām uz sevi — par gļēvumu un nespēju atteikties no mazohisma.