gļēvulis
gļēvulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gļēvulis | gļēvuļi |
| Ģen. | gļēvuļa | gļēvuļu |
| Dat. | gļēvulim | gļēvuļiem |
| Akuz. | gļēvuli | gļēvuļus |
| Lok. | gļēvulī | gļēvuļos |
gļēvule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gļēvule | gļēvules |
| Ģen. | gļēvules | gļēvuļu |
| Dat. | gļēvulei | gļēvulēm |
| Akuz. | gļēvuli | gļēvules |
| Lok. | gļēvulē | gļēvulēs |
Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Exministrs, kas gāna savus bijušos kolēģus ierēdņus, ir gļēvulis.
- Tas nav tādēļ, ka vīrieši būtu gļēvuļi, absolūti nē!
- – Un jūs esat gļēvuļi un draņķi, visa jūsu varza!
- Valksna bija saticis dažādus gļēvuļus, bet šis kundziņš izskatījās sevišķi nožēlojami.
- Bēgļu ceļā redzēju varoņus un gļēvuļus — gan vīrus, gan sievas.