gļēvulība
gļēvulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gļēvulība | gļēvulības |
Ģen. | gļēvulības | gļēvulību |
Dat. | gļēvulībai | gļēvulībām |
Akuz. | gļēvulību | gļēvulības |
Lok. | gļēvulībā | gļēvulībās |
Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baltkrievi dziedātājam pārmet gļēvulību un " naža ieduršanu Lukašenko mugurā".
- “Žēlsirdība ir tā pati gļēvulība,” viņa atcirta. “
- Tas ir mīts, aizspriedums, zināšanu un kompetences trūkumus, gļēvulība.
- Normāņi esot izsmējuši Gvaimāra III gļēvulību, uzbrukuši musulmaņiem un tos padzinuši.
- Viņš vairs nebija pārliecināts, vai tas bija gļēvulības vai optimisma brīdis.