epitāfija
epitāfija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epitāfija | epitāfijas |
| Ģen. | epitāfijas | epitāfiju |
| Dat. | epitāfijai | epitāfijām |
| Akuz. | epitāfiju | epitāfijas |
| Lok. | epitāfijā | epitāfijās |
Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
Stabili vārdu savienojumiIroniskā epitāfija.
- Ironiskā epitāfija vārdkoptermins — epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andrievs klaiņo pa tumsā slīgstošiem gruvešu pauguriem un pēta aplupušās epitāfijas.
- Referāts: Meinarda epitāfija Rīgas Domā un Johans Kristofs Broce.
- Pie ziemeļu sienas novietota 1757. gadā darinātā Bauskas birģermeistara Klāsa Johanna Reimersa epitāfija.
- Mūža nogalē izvēlētā epitāfija – “ Latviešu tautasdziesmu pētniece...
- Un tagad, nāvē, man jāpacieš epitāfija,