epistula
epistula sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epistula | epistulas |
| Ģen. | epistulas | epistulu |
| Dat. | epistulai | epistulām |
| Akuz. | epistulu | epistulas |
| Lok. | epistulā | epistulās |
1.Senajā Romā – privāta vēstule.
2.Senajā Romā – ķeizara atbildes raksts ierēdņiem vai pilsoņiem; bieži saturēja tiesiskas normas.
3.joma: reliģija Jaunajā derībā – apustuļa vēstule; tās fragments, ko lasa dievkalpojumā.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat tie varēja atbildēt uz oficiālu iesniegumu ar vēstuli ( epistula).
- Herbertu pa mazumiņam ienīduši arī daudzi citi epistulas personāži.
- Dispersu ( izkliedes) analīze sniedz pieturas punktus, pēc kuriem visiem šīs epistulas dalībniekiem varētu atrast pierādījumus dzīves sākuma un beigu korelācijai ( saskaņotībai).
- Nav noslēpums, ka divdesmit pirmā gadsimta primitīvās burtu tehnikas tekstu ražotāji savā laikā producēja gluži entropiskas ( gadījuma nenoteiktības) epistulas ( rakstītus tekstus).
- Jāpiebilst, ka šīs senās epistulas tapšanas laikos vēl nebija pamatota mums pazīstamā zinātnes teorija, ka reālo īstenību nav iespējams parodēt, jo tā pati ir jāuzskata par parodiju kādai citai, daudz nopietnākai īstenībai.