eksāmens
eksāmens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | eksāmens | eksāmeni |
Ģen. | eksāmena | eksāmenu |
Dat. | eksāmenam | eksāmeniem |
Akuz. | eksāmenu | eksāmenus |
Lok. | eksāmenā | eksāmenos |
eks. saīsinājums
1.Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā).
Piemēri— Apsveicu ar eksāmena nokārtošanu.
- — Apsveicu ar eksāmena nokārtošanu.
- Tas bija toreiz, kad izkritu ārzemju literatūras vēstures eksāmenā.
- Visi mani kursa biedri jau no deviņiem rītā kārtoja ziemas sesijas eksāmenus.
- Nesen viņa bija beigusi karatē skolu, un pēc eksāmena viņai tika piešķirta zilā josta.
Stabili vārdu savienojumiCentralizēts eksāmens. Gala eksāmeni.
- Centralizēts eksāmens vārdkoptermins — pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā
- Gala eksāmeni kolokācija — eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi
- Izturēt eksāmenu; izturēt pārbaudījumu kolokācija — sekmīgi nokārtot eksāmenu
Cilme:No latīņu examen ‘pārbaudījums’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV, VIL, KZ, i2, DIA
Korpusa piemēri:šeit