dūmi
dūmi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | dūmi |
| Ģen. | dūmu |
| Dat. | dūmiem |
| Akuz. | dūmus |
| Lok. | dūmos |
1.Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums.
Stabili vārdu savienojumiDūmu aizsegs.
- Dūmu aizsegs vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — mākslīgs dūmu mākonis objekta maskēšanai
1.1.lieto: reti Kvēpi, sodrēji.
Stabili vārdu savienojumiIzkūp kā dūmi; pagaist kā dūmi; izgaist kā dūmi; izkūp kā dūmi vējā; izkūp kā dūmi gaisā.
- Izkūp kā dūmi; pagaist kā dūmi; izgaist kā dūmi; izkūp kā dūmi vējā; izkūp kā dūmi gaisā; izgaist kā dūmi vējā; izgaist kā dūmi gaisā; izkūp gaisā; gaist kā dūmi frazēma — viegli, ātri zūd, ilgi nepastāv
- Nav dūmu bez uguns; kur dūmi, tur uguns idioma — visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats
- Ost pulveri; ost pulvera smaku; ostīt pulveri; ostīt pulvera smaku; ostīt pulvera dūmus; ost pulvera dūmus sarunvaloda, idioma — piedalīties karā, cīņās
- Pūst miglu acīs; laist miglu acīs; pūst dūmus acīs; laist dūmus acīs sarunvaloda, idioma — stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu
Avoti: LLVV