dīglis
dīglis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīglis | dīgļi |
| Ģen. | dīgļa | dīgļu |
| Dat. | dīglim | dīgļiem |
| Akuz. | dīgli | dīgļus |
| Lok. | dīglī | dīgļos |
1.joma: bioloģija No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā; embrijs1.
2.joma: bioloģija No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs2.
3.parasti formā: daudzskaitlis Mikroorganismi, kas izraisa slimību.
4.Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par embriju jeb dīgli dēvē cilvēka aizmetni līdz 8. grūtniecības nedēļai.
- Apatīta cementiem par kristālu dīgļiem izmanto sīkkristālisku, ūdenī nogulsnētu apatītu.
- Es teiktu tā - saglabāsim, maksimāli saglabāsim šo lokālpatriotisma dīgli.
- Olā ir gan baltums, gan dzeltenums, taču nav dīgļa.
- Un teikt, kāds viņas dīglis augs, kāds ne,