dvašojiens
dvašojiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvašojiens | dvašojieni |
| Ģen. | dvašojiena | dvašojienu |
| Dat. | dvašojienam | dvašojieniem |
| Akuz. | dvašojienu | dvašojienus |
| Lok. | dvašojienā | dvašojienos |
Elpa.
Tulkojumi
(LV plašāka nozīme) breath
the air that is inhaled and exhaled in respiration; "his sour breath offended her"
(LV plašāka nozīme) breath
the process of taking in and expelling air during breathing; "he took a deep breath and dived into the pool"; "he was fighting to his last breath"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: Sin