dvašojums
dvašojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvašojums | dvašojumi |
| Ģen. | dvašojuma | dvašojumu |
| Dat. | dvašojumam | dvašojumiem |
| Akuz. | dvašojumu | dvašojumus |
| Lok. | dvašojumā | dvašojumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → dvašot1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → dvašot2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mans bērns, sirdsasintiņš, mans dvašojums!