dumpinieks
dumpinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dumpinieks | dumpinieki |
| Ģen. | dumpinieka | dumpinieku |
| Dat. | dumpiniekam | dumpiniekiem |
| Akuz. | dumpinieku | dumpiniekus |
| Lok. | dumpiniekā | dumpiniekos |
1.Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1.
1.1.pārnestā nozīmē Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aprīlī katoļu dumpinieku sarīkotajā ceremonijā O'Konora tika ordinēta par priesteri.
- Valsts armija karo ar dumpinieku grupējumiem, kuri pieprasa reģiona neatkarību.
- Urāns ir dumpinieks ar izteiktu vēlmi būt brīvam, rīkoties netradicionāli.
- Un rezultāts ir ekscentrisks kovbojs, bezpajumtnieks un dumpinieks vienā personā.
- Dumpinieki nepaliks uz brīvām kājām," tviterī norādīja tieslietu ministrs.