dumpīgs
dumpīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dumpīgs | dumpīgi |
Ģen. | dumpīga | dumpīgu |
Dat. | dumpīgam | dumpīgiem |
Akuz. | dumpīgu | dumpīgus |
Lok. | dumpīgā | dumpīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dumpīga | dumpīgas |
dumpīgas | dumpīgu |
dumpīgai | dumpīgām |
dumpīgu | dumpīgas |
dumpīgā | dumpīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dumpīgais | dumpīgie |
Ģen. | dumpīgā | dumpīgo |
Dat. | dumpīgajam | dumpīgajiem |
Akuz. | dumpīgo | dumpīgos |
Lok. | dumpīgajā | dumpīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dumpīgā | dumpīgās |
dumpīgās | dumpīgo |
dumpīgajai | dumpīgajām |
dumpīgo | dumpīgās |
dumpīgajā | dumpīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dumpīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ir nemierā (ar ko), tāds, kas vēršas pret ko; tāds, kas gatavojas, arī aicina uz dumpi 1.
1.1.Tāds, kurā izpaužas vai kura saturā ir nemiers (ar ko), vēršanās pret ko, arī aicinājums uz cīņu.
1.2.Tāds, kam raksturīgs nemiers (ar ko), tieksme vērsties pret ko (par psihi, psihisku stāvokli).
1.3.Tāds, kurā ir nemieri, tāds, kurā cīnās (pret pastāvošo iekārtu) – par vietu, teritoriju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mākslinieka dumpīgā estētika un ironiskais komentārs caurstrāvo arī viņa jaunākos darbus.
- Viņa pamanīja, ka līdz ar zemenēm izrausta arī dumpīgos sīpolus.
- Filma stāsta par dumpīgās pankroka grupas ceļu uz slavas virsotnēm.
- Gundega Repše, dumpīgākā latviešu rakstniece un sabiedriskās domas aktivizētāja.
- Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā valda dumpīgs noskaņojums,