dumpīgums
dumpīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dumpīgums | dumpīgumi |
| Ģen. | dumpīguma | dumpīgumu |
| Dat. | dumpīgumam | dumpīgumiem |
| Akuz. | dumpīgumu | dumpīgumus |
| Lok. | dumpīgumā | dumpīgumos |
Vispārināta īpašība → dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar savu mūžīgo dumpīgumu baski palīdz garīgi uzturēt Lielspāniju formā.
- Dziesmu tekstos bija jūtamas dusmas un dumpīgums, galvenokārt tika kritizēta apkārtējā sabiedrība.
- Uncelmaņa kungs, neraugoties uz savu dumpīgumu, šim aizliegumam esot arī pakļāvies.
- Pēkšņi pamanīju, ka manī ceļas dumpīgums.
- Dumpīgums, drosme riskēt, visa vecā noliegšana — tieši šie jaunieši bija īstie varoņi.