diamagnētiķis
diamagnētiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: fizikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diamagnētiķis | diamagnētiķi |
| Ģen. | diamagnētiķa | diamagnētiķu |
| Dat. | diamagnētiķim | diamagnētiķiem |
| Akuz. | diamagnētiķi | diamagnētiķus |
| Lok. | diamagnētiķī | diamagnētiķos |
Viela, kura ārējā magnētiskajā laukā magnetizējas pretēji ārējā lauka virzienam (piemēram, bismuts, zelts, sudrabs, varš).
Avoti: FF, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču, tā kā arī dzīvniekos esošais ūdens ir diamagnētiķis, kaut vājš, tas pie gana spēcīga magnētiskā lauka ir iespējams.
- 1. Vielas, kas pavājina magnētisko lauku, sauc par diamagnētiķiem .
- Diamagnētiķiem relatīvā magnētiskā caurlaidība ir mazāka par viens ( μ
- Mūsdienu zinātnē eksistē jēdziens " diamagnētiķi" - vielas, kas iemanto magnēta īpašības ( magnetizējas), ja uz tā iedarbojas spēcīgs magnētiskais lauks. Pats interesantākais ir tas, ka arī ūdens pieder diamagnētiķiem, bet tas nozīmē, ka noteiktos apstākļos iespējama dzīvu organismu levitācija.
- Tāpat var uzskaitīt vēl virkni sakausējumu, piemēram, savulaik ASV flotes laboratorijā tapušo bismanolu jeb mangāna un bismuta savienojumu ( kaut bismuts pats atsevišķi ir diamagnētiķis) vai t.