dialoģisms
Lietojuma biežums :
dialoģisms
Oratoru paņēmiens, kad runātājs uzdod jautājumus un pats uz tiem arī atbild.
Avoti: SV19
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stāstītāja un stāsta varoņa vienpersonība sekmē personīgo pieredžu stāstu iekšējo dialoģismu, kur pretī nostājas vienas un tās pašas personas divas balsis.
- Salīdzinot autoritārisma un humānisma principus, mūsdienu pedagoģijai ir diametrāli pretēja pieeja diādei „ izglītojamais un izglītotājs” – no subordinācijas uz līdzvērtības principu, no monoloģisma uz dialoģismu, no uzspiešanas uz līdzāspastāvēšanu, no kontroles uz brīvās izvēles principu ( Šteinberga, 2011).
- Aizsākums tiem meklējams strukturālistu darbos, tāpēc pētījumā ņemta vērā ietekme, ko uz tālākajiem vēstījuma stratēģiju un struktūru, kā arī semiotikas pētījumiem atstājis: 1) franču valodnieka Ferdinanda Sosīra ( Ferdinand de Saussure) izvirzītais valodas un runas nošķīrums ( langue/parole) un citas teorētiskās nostādnes, ko viņa studenti apkopojuši „ Vispārējās lingvistikas kursā” ( 1916); 2) Vladimira Propa ( Владимир Пропп) darbā „ Burvju pasakas morfoloģija” iezīmētās sižeta shēmas ( 1926); tāpat 3) Mihaila Bahtina ( Михаил Бахтин) rosinātās domas par hronotopu un dialoģismu, vēlāk – polifoniju.
- 6.B daļā ir apskatīti Didro un Bredberija dialoģisma principi.
- Rikēra interpretācijas teorijā šis dialoģisms tiek iestrādāts lasījuma mimētiskajā izpratnē: arī lasītājs piedalās jaunradē, jo, pārfrazējot Prustu, lasot grāmatu, viņš lasa pats sevi.