dialogruna
dialogruna joma: valodniecība
Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Psiholoģiskie pētījumi nepārprotami liecina, ka monologruna ir augstāka, sarežģītāka un vēsturiski vēlāk attīstījusies runas forma nekā dialoga runa, līdz ar to dialogruna uzskatāma par sākotnējo mutvārdu runas formu.
- Lingvodidaktikas skaidrojošajā vārdnīcā dota definīcija, ka dialogruna ir runas forma vismaz divu personu sarunā, tā ir spontāna, tai raksturīgas atkāpes no normatīvajiem valodas likumiem.
- Tās ir valodas saziņas prasmes ne tikai dialogrunas , bet arī monologrunas formā mutvārdos un rakstos
- Martas Rinkas piemiņas gada balvu „ Mūžs veltīts bērniem” saņēmēja Inga Stangaine, aizstāvot promocijas darbu „ Pirmsskolēna dialogrunas attīstības sekmēšana rotaļā”, ir ieguvusi doktora grādu pedagoģijā, pirmsskolas pedagoģijas apakšnozarē.
- Šāda darbošanās pamazām bērnam attīsta klausīšanās prasmi, domāšanu, iztēli, sekmē dialogrunas pilnveidi, prasmi saskatīt sižeta loģiku, bagātina vārdu krājumu, vingrina atmiņu un pamazām ļauj pilnveidot prasmi stāstīt un lasīt.