deguns
deguns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deguns | deguni |
| Ģen. | deguna | degunu |
| Dat. | degunam | deguniem |
| Akuz. | degunu | degunus |
| Lok. | degunā | degunos |
deguntiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deguntiņš | deguntiņi |
| Ģen. | deguntiņa | deguntiņu |
| Dat. | deguntiņam | deguntiņiem |
| Akuz. | deguntiņu | deguntiņus |
| Lok. | deguntiņā | deguntiņos |
1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
PiemēriLācis palecas un nolaiza Billei degunu.
- Lācis palecas un nolaiza Billei degunu.
- No spoguļa viņai pretim vērās pelēkmataina meitene ar gaišām uzacīm un visparastāko degunu uz pasaules.
- Liels, sarkans deguns un mazas, niknas ačeles.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)sisties degunā. Caur degunu (arī degunā).
- (Ie)sisties degunā frazēma — būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku)
- Caur degunu (arī degunā) kolokācija — ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt)
- Deguna riņķis kolokācija — joma: lopkopība riņķis, ko lieto buļļu savaldīšanai un cūkām – zemes rakšanas kavēšanai ganībās
- Deguns atnācis vaļā sarunvaloda, frazēma — saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana
- Deguns ir ciet sarunvaloda, frazēma — saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana
- Deguns kā gurķis sarunvaloda, frazēma — saka par resnu, apaļu degunu
- Līdz degunam idioma — 1. Ļoti dziļi (piemēram iegrimt)2. Pilnīgi (piemēram, nodoties kam)
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) sarunvaloda — būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- Piebāzt degunu sarunvaloda, frazēma — ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot)
2.Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
3.apvidvārds Graudu, augļu tievākais gals.
4.apvidvārds Gandrene ("Geranium").
Stabili vārdu savienojumi(Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā).
- (Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) sarunvaloda, idioma — (būt, notikt) ļoti tuvu
- (Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- (Sa)raukt degunu — paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- Aiziet gar degunu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. idioma Saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen2. frazēma Saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā
- Aizlaist gar degunu (kaut ko); palaist gar degunu (kaut ko) sarunvaloda, idioma — neizmantot izdevīgu gadījumu, iespēju iegūt ko kārotu
- Bāzt degunu sarunvaloda, idioma — nekautrīgi jaukties citu darīšanās
- Būt pa degunam sarunvaloda, idioma — būt pa prātam, atbilst gaumei
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) sarunvaloda — izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- Celt degunu par augstu sarunvaloda, idioma — būt iedomīgam
- Dabūt garu degunu sarunvaloda, idioma — gaidītā, cerātā vietā saņemt atteikumu, tikt noraidītam
- Dabūt pa degunu sarunvaloda, frazeoloģisms — saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam
- Deguns ar taukiem žargonisms, idioma — apzīmējums lauciniekam
- Degunu iebāzis (retāk iedūris) sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi
- Gar (pašu) degunu (arī degungalu) sarunvaloda — 1. Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties)2. Tikko
- Iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) sarunvaloda, idioma — saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku
- Kur deguns rāda sarunvaloda — kur gadās, kur iespējams (iet, braukt)
- Labs (arī smalks) deguns sarunvaloda, frazēma — 1. Saka par labu ožas spēju2. Saka par spēju visu ātri uzzināt
- Manīgs deguns sarunvaloda, idioma — saka par spēju visu ātri uzzināt
- Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt sarunvaloda, idioma — saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi
- Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā sarunvaloda — saka, ja paredzama drīza nāve
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) sarunvaloda, idioma — būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
- Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt idioma — saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku
- Nevar (ne) degunu laukā rādīt — saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks
- No (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) sarunvaloda — no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti
- Nokārt (retāk nolaist) degunu idioma — būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt
- Pabāzt degunu sarunvaloda, idioma — pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur)
- Paņem acis pirkstos, deguns parādīs idioma — saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
- Parādīt garu degunu sarunvaloda, idioma — 1. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi2. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu
- Pēc deguna (arī deguniem) sarunvaloda, idioma — pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu)
- Sabāzt degunus kopā sarunvaloda, idioma — atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- Sadot pa degunu (kādam) sarunvaloda, idioma — bārt, kritizēt, nosodīt
- Uz deguna krizdams; uz deguna klupdams sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
- Uzmest degunu sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas
- Vazāt aiz deguna sarunvaloda, idioma — mānīt, muļķot, krāpt
- Zem deguna (runāt, murmināt, ņurdēt u. tml.) sarunvaloda, idioma — neskaidri (runāt)
Avoti: LLVV, SLG, Lfv, ME, TWN
Korpusa piemēri:šeit