dailulis
dailulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dailulis | dailuļi |
| Ģen. | dailuļa | dailuļu |
| Dat. | dailulim | dailuļiem |
| Akuz. | dailuli | dailuļus |
| Lok. | dailulī | dailuļos |
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te, pirtī, kāds zilacains dailulis pakļāvās manai vadībai un jau trešajā dejā tapa pārdrošs un soļi brīvi atrada valša ritmu, piepildot to ar vīrišķīgu noteiktību.