Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
džigits
džigits vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.džigitsdžigiti
Ģen.džigitadžigitu
Dat.džigitamdžigitiem
Akuz.džigitudžigitus
Lok.džigitādžigitos
1.Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
2.žargonisms Puisis; vīrietis.
3.žargonisms Pārgalvīgs autobraucējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Mani džigiti redz, ka maksāju laikā un tik, cik solīts.
  • Tagad Džigitam atkal ir jauna saime — Sandra iegādājās ap trīsdesmit dējēju.
  • Bet nezinu, vai Džigits pieļautu konkurentu,” prāto saimniece. “
  • Citādi ir gadījies pazaudēt gan džigitus, gan naudu.
  • Ienācu no rīta kūtī — vistas beigtas, bet gailis Džigits sēž laktā pie griestiem.