dūkanis
dūkanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūkanis | dūkaņi |
| Ģen. | dūkaņa | dūkaņu |
| Dat. | dūkanim | dūkaņiem |
| Akuz. | dūkani | dūkaņus |
| Lok. | dūkanī | dūkaņos |
Dūkans zirgs.
Avoti: Sin