dūkanbēris
dūkanbēris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūkanbēris | dūkanbēri |
| Ģen. | dūkanbēra | dūkanbēru |
| Dat. | dūkanbērim | dūkanbēriem |
| Akuz. | dūkanbēri | dūkanbērus |
| Lok. | dūkanbērī | dūkanbēros |
Dūkanbērs zirgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Jefrosims paraustīja plecus, pliķēdams pa sprandu savam dūkanbērim.
- Taču šoreiz tas nebija bēris, bet gan tikai dūkanbēris.
- Bet piepeši viņš atskārta, ka dūkanbēris viņu vispār nesaprot.
- Drukns bārdains vīrs, pamudinājis savu dūkanbēri, panāca dusmīgo jātnieku un iesaucās:
- Jumti krāsaini kā barā sadzinušies zirgi — sirmi, dārki, palsi, dūkanbēri.