dīkums
dīkums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīkums | dīkumi |
| Ģen. | dīkuma | dīkumu |
| Dat. | dīkumam | dīkumiem |
| Akuz. | dīkumu | dīkumus |
| Lok. | dīkumā | dīkumos |
Nekā nedarīšana.
Avoti: NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- [..] Bet es padevos vilinājumam, kas radīja garus bezjēdzīga un juteklīga dīkuma posmus.
- Dienas viņš aizvadīja guļot, naktis — kārtējos pienākumos un dzīves baudās; citi ir guvuši ievērību ar pūliņiem — Petronijs kļuva slavens ar dīkumu.
- Viņu skatījumā dendijisms ir egocentrisks kults, kura tērps, dīkums, izšķērdība un dēkas nav esenciāli elementi, bet tikai līdzeklis, lai piešķirtu oriģinālu formu savai dziļākajai iedabai.
- Absolūts dīkums , novēršanās no sevis un aizmiršanās kļūst par fizisku nepieciešamību
- Katrā cilvēkā saplūst tālīni laikmeti , dīkums , kļūdas , kaislības , mūslaiku vajadzības un vēstures steiga