dīkuļot
dīkuļot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | dīkuļoju | dīkuļojam | dīkuļoju | dīkuļojām | dīkuļošu | dīkuļosim |
2. pers. | dīkuļo | dīkuļojat | dīkuļoji | dīkuļojāt | dīkuļosi | dīkuļosiet, dīkuļosit |
3. pers. | dīkuļo | dīkuļoja | dīkuļos |
Pavēles izteiksme: dīkuļo (vsk. 2. pers.), dīkuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīkuļojot (tag.), dīkuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīkuļotu
Vajadzības izteiksme: jādīkuļo
Atkārtoti skaļi raudāt.
Avoti: EH