ciešulis
ciešulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciešulis | ciešuļi |
| Ģen. | ciešuļa | ciešuļu |
| Dat. | ciešulim | ciešuļiem |
| Akuz. | ciešuli | ciešuļus |
| Lok. | ciešulī | ciešuļos |
ciešule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciešule | ciešules |
| Ģen. | ciešules | ciešuļu |
| Dat. | ciešulei | ciešulēm |
| Akuz. | ciešuli | ciešules |
| Lok. | ciešulē | ciešulēs |
Tas, kas daudz cieš, tas, kas ir daudz cietis.
Avoti: LLVV