centība
centība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | centība | centības |
| Ģen. | centības | centību |
| Dat. | centībai | centībām |
| Akuz. | centību | centības |
| Lok. | centībā | centībās |
Īpašība, kas piemīt cilvēkam, kas nepadodas, tiecoties uz mērķi, pūlas (ko) sasniegt, izdarīt pēc iespējas labāk, vairāk, kārtīgāk.
PiemēriCentība ir viena no manām labajām īpašībām, bet ar to nepietika, lai dabaszinātņu mācību priekšmetos nopelnītu vairāk par pieci.
- Centība ir viena no manām labajām īpašībām, bet ar to nepietika, lai dabaszinātņu mācību priekšmetos nopelnītu vairāk par pieci.
- Vāciešu centība izpaužas arī šoreiz.
- Laura un Sanda bija gudras meitenes, slepus Mētra viņas apskauda par centību mācībās.
- Kad aiz pārliekas centības spalva iemērcas par dziļu tintnīcā, uz lappuses uzkrīt traips.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit