centīgums
centīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | centīgums | centīgumi |
Ģen. | centīguma | centīgumu |
Dat. | centīgumam | centīgumiem |
Akuz. | centīgumu | centīgumus |
Lok. | centīgumā | centīgumos |
Vispārināta īpašība → centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manuprāt, bilde veidojas aptuveni šāda: tas ir cilvēks, kuram raksturīga kompetence, centīgums, rūpība un precizitāte, ir orientēts uz detaļām, kas nenoliedzami ir labas/ a grāmatvedes/ ža nepieciešamās īpašības.
- Jūs neizbrīna viņa centīgums?
- Konfūcisma ietekmē izveidojusies stingri hierarhizēta sabiedrība , kur no ikviena cilvēka tiek prasīts centīgums un padevība augstākstāvošajiem , noteikumu un rituālu precīza ievērošana
- Tādējādi tu vari gūt atzinību un cieņu, pateicoties savam centīgumam un prasmēm.
- Pārmērīgā atbildības izjūta, pārmērīgs centīgums un sacensību nozīmīgums Eiropas čempionātā Diānai patraucēja.