caurvējš
caurvējš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | caurvējš | caurvēji |
| Ģen. | caurvēja | caurvēju |
| Dat. | caurvējam | caurvējiem |
| Akuz. | caurvēju | caurvējus |
| Lok. | caurvējā | caurvējos |
Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
PiemēriSausie mati plīvoja caurvējā, tāpat kā zaļais, vieglais kaklauts.
- Sausie mati plīvoja caurvējā, tāpat kā zaļais, vieglais kaklauts.
- Durvju atvēršana izsauca caurvēju, kas no klases parāva rajona izglītības pārvaldes pārstāvi.
- Ikreiz, kad kāds atvēra ārdurvis, lodziņā ielauzās caurvējš, kas nogāza tur preventīvi saliktus kartona žurnālus.
- Aizkari no trauksmainā caurvēja paceļas kā čigāniešu svārku krokas.
- Noskūtām galvām, caurvējā līdz ārprātam pārsaldēti, karcerī klepoja ieslodzītie.
- Viņš stāsta, kāds tur bijis caurvējš un atkritumu savāktuve.
- Vilka caurvējš.
Stabili vārdu savienojumiCaurvējā stāvējis. Caurvējš bēniņos.
- Caurvējā stāvējis apvidvārds, idioma — saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi, arī dīvainības
- Caurvējš bēniņos idioma — neprāts, dumjība
- Dabūt caurvēju sarunvaloda, frazeoloģisms — saaukstēties caurvējā
Avoti: LLVV, SLG, KnV, T
Korpusa piemēri:šeit