caururbt
caururbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | caururbju | caururbjam | caururbu | caururbām | caururbšu | caururbsim |
| 2. pers. | caururb | caururbjat | caururbi | caururbāt | caururbsi | caururbsiet, caururbsit |
| 3. pers. | caururbj | caururba | caururbs | |||
Pavēles izteiksme: caururb (vsk. 2. pers.), caururbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: caururbjot (tag.), caururbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: caururbtu
Vajadzības izteiksme: jācaururbj
1.Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
1.1.Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudzus savaldzinājis Anastasijas caururbjošais skatiens, kuru viņa demonstrējusi spēles laikā.
- Toms nosmējās, tiešās, patieso stāvokli vārdā nosaucošās piezīmes caururbts.
- Ne īsti caururbjošu, ne īsti grūtsirdīgu, ne īsti apmulsušu...
- Are you pregnant — Sally man prasa īpaši lēni un caururbjoši?
- Un uzreiz nākamajā mirklī satrūkās, jūtot sev pievērstu caururbjošu skatienu.