caurbira
caurbira kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | caurbira | caurbiras |
| Ģen. | caurbiras | caurbiru |
| Dat. | caurbirai | caurbirām |
| Akuz. | caurbiru | caurbiras |
| Lok. | caurbirā | caurbirās |
caurbira kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | caurbira | caurbiras |
| Ģen. | caurbiras | caurbiru |
| Dat. | caurbiram | caurbirām |
| Akuz. | caurbiru | caurbiras |
| Lok. | caurbirā | caurbirās |
1.Tas, kas daudz ēd, bet nebarojas (par cilvēku vai dzīvnieku).
2.apvidvārds Tas, kas izbiris caur sietu.
3.apvidvārds Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
4.apvidvārds Izšķērdētājs.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caurbir: Tas bija skaidri Nelietis, ar to nekas nebija.
- Viens vārds no baron’ Caurbira tik daudz ģeld kā visa drošība.
- Tu jau zini, es esmu caurbira, varu ēst vienā ēšanā.
- Ļoti apaļīgiem cilvēkiem sarunās ar pavisam slaidajiem bieži vien mīļš teiciens, ka tie jau caurbiras.
- Un nu mūžīgais caurbira pieņēmies svarā.