burzguļot
burzguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | burzguļoju | burzguļojam | burzguļoju | burzguļojām | burzguļošu | burzguļosim |
| 2. pers. | burzguļo | burzguļojat | burzguļoji | burzguļojāt | burzguļosi | burzguļosiet, burzguļosit |
| 3. pers. | burzguļo | burzguļoja | burzguļos | |||
Pavēles izteiksme: burzguļo (vsk. 2. pers.), burzguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: burzguļojot (tag.), burzguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: burzguļotu
Vajadzības izteiksme: jāburzguļo
Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mutē burzguļojošās asinīs iejaukusies salkana, metāliska piesmaka.
- Automāts burzguļoja un meta kuplu tvaiku mutuli.
- Mutē ielietā sula, aiztecējusi līdz rīklei, burzguļo, it kā slimā skalotu kaklu.
- Tāpēc cinkogrāfijā nepārtraukti plūda un burzguļoja šķidrumi.
- — Jocīgais, ūdens burzguļo.