burzgulēt
burzgulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | burzgulēju | burzgulējam | burzgulēju | burzgulējām | burzgulēšu | burzgulēsim |
| 2. pers. | burzgulē | burzgulējat | burzgulēji | burzgulējāt | burzgulēsi | burzgulēsiet, burzgulēsit |
| 3. pers. | burzgulē | burzgulēja | burzgulēs | |||
Pavēles izteiksme: burzgulē (vsk. 2. pers.), burzgulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: burzgulējot (tag.), burzgulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: burzgulētu
Vajadzības izteiksme: jāburzgulē
Avoti: LLVV