burkulis
burkulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | burkulis | burkuļi |
Ģen. | burkuļa | burkuļu |
Dat. | burkulim | burkuļiem |
Akuz. | burkuli | burkuļus |
Lok. | burkulī | burkuļos |
1.Troksnis, nemiers ļaužu starpā (kādā sapulcē).
2.Lietusgāze.
Avoti: EH