burkulis
burkulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burkulis | burkuļi |
| Ģen. | burkuļa | burkuļu |
| Dat. | burkulim | burkuļiem |
| Akuz. | burkuli | burkuļus |
| Lok. | burkulī | burkuļos |
1.Troksnis, nemiers ļaužu starpā (kādā sapulcē).
2.Lietusgāze.
Avoti: EH