burkšķis
burkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burkšķis | burkšķi |
| Ģen. | burkšķa | burkšķu |
| Dat. | burkšķim | burkšķiem |
| Akuz. | burkšķi | burkšķus |
| Lok. | burkšķī | burkšķos |
1.Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
1.1.sarunvaloda Starpgadījums, strīds.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pazūd tas burkšķis, kas man vienmēr bija, braucot garām –
- Medņa balss atgādina sprakšķošus un klabinošus radio burkšķus, meklējot pareizo staciju.
- No laukiem stiepdama pārtikas somas un omiša burkšķus.
- Jūs, iesmakušu aknu desu burkšķi!
- Tie nav latvāni, tie ir burkšķi, mūsu pagastā nav latvāņu.