burkšķināt
burkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | burkšķinu | burkšķinām | burkšķināju | burkšķinājām | burkšķināšu | burkšķināsim |
| 2. pers. | burkšķini | burkšķināt | burkšķināji | burkšķinājāt | burkšķināsi | burkšķināsiet, burkšķināsit |
| 3. pers. | burkšķina | burkšķināja | burkšķinās | |||
Pavēles izteiksme: burkšķini (vsk. 2. pers.), burkšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: burkšķinot (tag.), burkšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: burkšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāburkšķina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nu bēbītim tiešām burkšķinās un purkšķinās vēders, mammai nevajadzētu pārdzīvot, ka ir kaut ko nelabu saēdusies.
- Pils protams ir augstu kalnā, tomēr uz to ir izveidots nu ļoti stāvs autoceļš un burkšķinot augšā vēlamies lai neviens negribētu šajā brīdi braukt lejā no kalna, vēlēšanās piepildās!
- Viesmīlis šokā saka kko burkšķināt, ka viņam viss ir pierakstīts un es skaidri teicu ka gribu to gaļas ruleti utt. Es atteicu un paprasīja lai padomā loģiski, ka diviem cilvēkiem nevajag trīs otrus ēdienus.. Viņš aizgāja.