brīnumdaris
brīnumdaris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brīnumdaris | brīnumdari |
| Ģen. | brīnumdara | brīnumdaru |
| Dat. | brīnumdarim | brīnumdariem |
| Akuz. | brīnumdari | brīnumdarus |
| Lok. | brīnumdarī | brīnumdaros |
brīnumdare sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brīnumdare | brīnumdares |
| Ģen. | brīnumdares | brīnumdaru |
| Dat. | brīnumdarei | brīnumdarēm |
| Akuz. | brīnumdari | brīnumdares |
| Lok. | brīnumdarē | brīnumdarēs |
1.Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
2.Tas, kas spēj veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — un brīnumdara uzvārds: Mācītājs dons Makfērsons ( ASV).
- Kur ir brīnumdaris, kurš savāks kopā aktiera mūžu?
- Kristīgajai baznīcai pietika ar vienu brīnumdari - Jēzu.
- seja vīst un vīst, par spīti brīnumdaru pūlēm
- Plašāk par šokējošo brīnumdari Maksu Maksimovu lasiet žurnāla „ Kas Jauns” 6. oktobra numurā.