Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
brīkšķis
brīkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.brīkšķisbrīkšķi
Ģen.brīkšķabrīkšķu
Dat.brīkšķimbrīkšķiem
Akuz.brīkšķibrīkšķus
Lok.brīkšķībrīkšķos
Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tad atskan brīkšķis, zaram lūstot.
  • Gustavs ar brīkšķi nokrita augšpēdus, un tieši tobrīd ieraudzīja papagaili.
  • Atskan lūstošu kaulu brīkšķis, bet vāks ir beidzot ciet.
  • Brīkšķi debesīs bija pieklusuši, nemierīgajās mākoņu gubās šalca tikko dzirdami čuksti.
  • Jutu, ka tuvojas lieli brīkšķi.