bruņot | Tēzaurs

bruņot

Lietojuma biežums :

bruņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Apgādāt ar bruņojumu; apbruņot.

2.Segt ar bruņām₂.

3.Ietvert aizsargčaulā, ļoti izturīgā izolācijas kārtā.

Avoti: LV87

Korpusa piemēri