bruņnieciskums
bruņnieciskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bruņnieciskums | bruņnieciskumi |
| Ģen. | bruņnieciskuma | bruņnieciskumu |
| Dat. | bruņnieciskumam | bruņnieciskumiem |
| Akuz. | bruņnieciskumu | bruņnieciskumus |
| Lok. | bruņnieciskumā | bruņnieciskumos |
Vispārināta īpašība → bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsdienās vīrieša bruņnieciskums var izpausties juridiskā sievietes aizsardzībā, nodrošinot viņai labklājību.
- Liekas drūms un pazudis, bet pilns žēlsirdības un bruņnieciskuma.
- Manu vēlmi slēpties pārmāca bruņnieciskums — es devos iejaukties.
- Vīrietis ir parādījis savu bruņnieciskumu, nesot mājās medījumu vai aizstāvot savu saimi ar zobenu, vairogu un fizisku spēku.
- Viņi, šie veterāni, kas veikuši visskumjāko okupāciju pasaules vēsturē, runāja grieķiski, daži pat visnotaļ brīvi, un ar jūsmīgām simpātijām piesauca vietas un notikumus, klusā bruņnieciskumā atzīdami iekarotās zemes izmisīgo drosmi.