bruņniecība
bruņniecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bruņniecība | bruņniecības |
| Ģen. | bruņniecības | bruņniecību |
| Dat. | bruņniecībai | bruņniecībām |
| Akuz. | bruņniecību | bruņniecības |
| Lok. | bruņniecībā | bruņniecībās |
Vidējo un sīko feodāļu privileģēta kārta.
Stabili vārdu savienojumiBruņniecības arhīvi. Bruņniecības matrikula.
- Bruņniecības arhīvi kolokācija — muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti
- Bruņniecības matrikula; bruņniecības sols — oficiāls priviliģētāko muižniecības dzimtu saraksts, kas nodrošināja bruņniecības korporācijas un kārtas tiesības (sevišķi muižu iegūšanā), Latvijā 1634.-1920. g.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau Livonijas kara sākumā Ziemeļigaunijas bruņniecība un pilsētas padevās Zviedrijas karalim.
- Grothusu dzimta bija imatrikulēta Kurzemes ( 1620) un Vidzemes bruņniecībā.
- 1710. gadā Igaunijas bruņniecība parakstīja Igaunijas padošanās līgumu ar Krievijas Impēriju.
- Sāmsalas bruņniecība ( ) bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
- Sāmsalas bruņniecība cēlusies no Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa Sāmsalas vasaļiem.