bobis
bobis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bobis | bobji |
| Ģen. | bobja | bobju |
| Dat. | bobim | bobjiem |
| Akuz. | bobi | bobjus |
| Lok. | bobī | bobjos |
1.Suns.
Stabili vārdu savienojumiČakarēt bobi.
- Čakarēt bobi idioma — niekoties; slaistīties; kavēties
2.novecojis Tauriņziežu dzimtas lucernu ģints 1-2 gadīgs augs, dzeltenais āboliņš.
Avoti: SLG, JV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bobis ir ļoti, ļoti mīļš un draudzīgs suns.
- Toreiz uz to pusi bobi nonāca laikā, atpakaļ gan bija baigā ķibele.
- No tās dienas Bobim saimnieka vairs nav.
- Katram, kas pienāk pie viņa parunāties, Bobis pateicībā laiza rokas un priekā luncina asti.
- Bobis pašlaik atkopjas pēc operācijas dr.