bobītis
bobītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bobītis | bobīši |
| Ģen. | bobīša | bobīšu |
| Dat. | bobītim | bobīšiem |
| Akuz. | bobīti | bobīšus |
| Lok. | bobītī | bobīšos |
Suns, sunītis.
Avoti: Ang
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tad, kad viņš mani sauc par Bobīti.
- Es gribu būt brīvs, es negribu būt Bobītis, es gribu turpināt ceļojumu!
- – Es gribu atrast savu Bobīti.
- – Un viņam, starp citu, galīgi nepatīk, ka tu viņu sauc par Bobīti.
- Cerēsim, ka Bobītis un Bučums tagad ir priecīgi, Oskars nodomāja un pievērsās cukurdozei un krējumtraukam.