bobiks
bobiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bobiks | bobiki |
| Ģen. | bobika | bobiku |
| Dat. | bobikam | bobikiem |
| Akuz. | bobiku | bobikus |
| Lok. | bobikā | bobikos |
Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kuri ir šokā, ka uzradies bobiks ar tādu pašu vārdu?
- 17 apsardzes bobikiem klāt pievienoja arī neskaitāmus rituļus ar dzeloņdrāšiem.
- Šķietami necilais padomju sērijveida bobika salons tik tiešām pabijis kārtīga meistara rokās.
- – Kad ļaudis jau sāka izklīst, ieradās milicis bobikā.
- Mazo apvidus mašīnīti, sauktu par bobiku, Aleksis pamanīja laikus.