bluķis
Lietojuma biežums :
bluķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
Stabili vārdu savienojumiKā bluķis. Resns kā bluķis.
1.1.apvidvārds Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
1.2.apvidvārds Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai.
1.3.apvidvārds Linu maļamās mašīnas veltnis ar robiem linu šķiedras saspiešanai.
1.4.apvidvārds Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
1.5.apvidvārds Veltnis apsētu lauku blīvēšanai, līdzināšanai.
1.6.apvidvārds Veltnis ar rievām cieto augsnes gabalu sasmalcināšanai.
1.7.apvidvārds Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
1.8.apvidvārds Steķa šķērskoks zāģējamā priekšmeta novietošanai.
1.9.apvidvārds Sēdēšanai paredzēts resns koka baļķis.
1.10.apvidvārds Vienkoča bišu strops.
2.Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
3.Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
Stabili vārdu savienojumiBluķa vakars.
4.vēsturisks Soda rīks, kas sastāvēja no divām kopā saliekamām bluķa pusēm, kurās bija caurumi sodāmā kājām, parasti pie baznīcas.
Stabili vārdu savienojumiBluķa grāmatas. Nu ir aste zem bluķa.
Avoti: LLVV, KiV, ViV, KnV, Sen, LEV, MLVV
Korpusa piemēri