blūkšķis
blūkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blūkšķis | blūkšķi |
| Ģen. | blūkšķa | blūkšķu |
| Dat. | blūkšķim | blūkšķiem |
| Akuz. | blūkšķi | blūkšķus |
| Lok. | blūkšķī | blūkšķos |
Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad tam seko klusa murmināšana, ko pavada brīkšķi un blūkšķi.