blūkšķēt
blūkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blūkšķu | blūkšķam | blūkšķēju | blūkšķējām | blūkšķēšu | blūkšķēsim |
| 2. pers. | blūkšķi | blūkšķat | blūkšķēji | blūkšķējāt | blūkšķēsi | blūkšķēsiet, blūkšķēsit |
| 3. pers. | blūkšķ | blūkšķēja | blūkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: blūkšķi (vsk. 2. pers.), blūkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blūkšķot (tag.), blūkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blūkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāblūkšķ
Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV